Izpēte un attīstība

I. TEHNISKĀ INFORMĀCIJA PAR Career Direct ® PERSONĪBAS SADAĻU

Career Direct pārskata Personības ® sadaļa ir personības aptaujas instruments, kas ir piemērots profesionālai padomdošanai un kuru veido sešas vispārējās skalas ar lielu daudzumu apakšskalām. Papildu skalas aptver dzīves stresa, parādu un finanšu pārvaldības jomas.

Personības sadaļas izveidošana sākās, identificējot vienumus katrai personības dimensijai, ko bija iespējams iedomāties, un tad vairākās iterācijās salīdzinot šo vienumu pilnu sarakstu ar liela izmēra paraugiem. Rezultātā iegūtā faktoru analīze konsekventi atklāja sešu nozīmīgāko personības dimensiju klātbūtni. Šie seši faktori ir Ietekme, Ekstraversija, Līdzjūtība, Apzinīgums, Riskantums un Novatoriskums. Dimensiju nosaukumu izvēlē galveno lomu spēlēja atsevišķu dimensijā esošo vienumu ietekme/svarīgums attiecībā pret pārējiem. Pēc tam tika izraudzīti adjektīvi, lai aprakstītu abus pretējos dimensijas galus. Savukārt dimensijas aptver uzvedības modeļu kontinuumu. Piemēram, piekāpīgs - skalas vidusdaļa - dominējošs vai intraverts - skalas vidusdaļa - ekstraverts. Individuālie rezultāti parādās kā punkti uz šī kontinuuma, balstoties vai nu uz salīdzinājumu ar vispārējo normu, vai arī ar vidējo standartu, kas piemīt dalībnieku kopumam, par ko iegūti kvantitatīvie rādītāji.

  1. Inventāra izstrādē tika izmantota gan racionāla pieeja, gan galvenā komponenta faktora analīzes pieeja.
  2. Konsultanti-psihologi vispirms definēja visas zināmās iezīmes, ko izmanto personības raksturošanā.
  3. Pēc tam, kad bija noteiktas visas iezīmju dimensijas, visi vienumi tika pierakstīti dažādos formātos, lai racionāli izmērītu šīs dimensijas.
  4. Salīdzinot formātus, tika izraudzīts viena/atsevišķa vārda adjektīva formāts; testētie indivīdi deva priekšroku atsevišķiem vārdiem, un pētījuma veicēji konstatēja, ka iegūtie faktori bija skaidrāk/saprotamāk interpretējami.
  5. No izlases veidā izraudzītu subjektu atbildēm tika izstrādāti personības dimensiju faktori, izmantojot statistiskās analīzes paņēmienus, tostarp galvenā komponenta analīzi ar VARIMAX faktoru rotāciju. Šo analīžu rezultātā vārdi tika sagrupēti atbilstoši galvenajiem/noteicošajiem faktoriem, kas tika iegūti.
  6. Gan vienumu līmeņa, gan dimensiju līmeņa analīzes tika izmantotas, lai izraudzītos vislabākos vārdus, atbilstoši kuriem tika veikti dimensiju (faktoru) mērījumi. Vārdi ar zemu korelāciju attiecībā uz faktoriem vai arī dublējošie, vai redundantie vārdi tika atmesti.
  7. Šajā procesā tika iegūti arī katra faktora apakšfaktori - rezultātā sešu personības faktoru apjomam kopumā tika iegūti sešpadsmit apakšfaktori.
  1. Pārstrādājot un konkretizējot Personības sadaļu, tika izmantoti seši atšķirīgi paraugi no jauniešiem un pieaugušajiem (N=4,105).
  2. Galīgais pieaugušo grupas paraugs (N = 1,048) tika izraudzīts, balstoties uz to, cik gandarīts un salīdzinoši veiksmīgs ir bijis indivīds tajā profesionālajā jomā, kurā viņš ir bijis vismaz trīs gadus.
  3. Galīgo jauniešu paraugu (N = 572) veidoja grupa, kuras locekļi bija 23 gadus veci vai jaunāki, galvenokārt pirma kursa studenti no 26 koledžām un universitātēm no visiem valsts reģioniem.
  1. Personības/Dzīves stresa vienumi sastāv no 116 adjektīviem, kam indivīds dod novērtējumu uz skalas ar diapazonu starp "Pilnībā nepiekrītu" un "Pilnībā piekrītu."
  2. Nauda/Finanses skala sastāv no 14 apgalvojumiem, kas iegūti no pašnovērtējumiem par adjektīviem.
  1. Neapstrādātos rezultātus katram no faktoriem (seši personības, viens dzīves/stresa un divi - finanšu faktoriem) un apakšfaktoriem (kopā 16, divi vai trīs katram faktoram) veido to skaitlisko atbilžu summa, kas reģistrētas katram faktora vienumam (ja uz piecu vārdu faktoru visas atbildes ir "5" (pilnībā piekrītu), tad tā neapstrādātais rezultāts ir 25; ja visas atbildes ir "1" (pilnībā nepiekrītu) - neapstrādātais rezultāts ir 5).
  2. Normētos T testa rezultātus ieguva no standartizācijas parauga neapstrādātajiem rezultātiem attiecībā uz jauniešiem un pieaugušajiem (sk. galīgā parauga aprakstu iepriekš laukā "Paraugi"). Konversijas formula T standartizēto rezultātu aprēķināšanai ir šāda: T tests = ((x-m)/ s)(S) + M, kur x = neapstrādātais rezultāts, m = parauga vidējā vērtība, s = parauga standartnovirze, S = standarta t testa novirze no 10 un M = vidējā standarta t testa vērtība no 50.
  3. Normēti rezultāti nodrošina to, ka visas iegūtās punktu vērtības atrodas uz vienas atskaites skalas un tādēļ var tikt salīdzinātas un savstarpēji pretnostatītas. Visi normētie t testa rezultāti ir uz skalas, kur vidējā vērtība vai viduspunkts ir vienāds ar 50 un gandrīz visi punkti iekļaujas robežās starp 20 un 80.
  4. Vērtēšanas programmas ietvaros katram faktoram un apakšfaktoram eksistē t testa konversijas tabulas pieaugušajiem un jauniešiem, lai neapstrādātos rezultātus pārvērstu normētos t testa rezultātos.
  1. Izmantojot T testa skalu, rezultāti, zemāki par 20, tika noapaļoti uz 20, un rezultāti, augstāki par 80, tika noapaļoti uz 80, tādējādi zemākais iespējamais punktu skaits ir 20 un augstākais - 80. Vidējais statistiskais punktu skaits ir 50 un standarta novirze ir 10. Viena standarta novirze augšpusē ir 60 un viena standarta novirze apakšpusē ir 40.
  2. Pārskatā ir noteikti atdalošie robežpunkti zemajām un augstajām vērtībām, attiecīgi 45 un 55 (½ standarta novirze).
  3. Par zemiem uzskata rezultātus ar vērtību 44 vai zemāk, skalas vidusdaļa aptver no 45 līdz 55, un augsti rezultāti - 56 un vairāk.
  4. Aptuveni viena trešdaļa no šajās kategorijās iegūtajiem rezultātiem atbilst skalas apakšējai daļai, viena trešdaļa ir vidusdaļā, bet viena trešdaļa - augšējā daļā.
  1. Personības būtiskās iezīmes. Pārskata sākumā uzskaitītas personības būtiskās iezīmes, balstoties uz sešiem faktoriem (ietekme, ekstraversija, līdzjūtība, apzinīgums, dēkainums/nosliece uz risku, novatoriskums). Pārskatā pirmais ir faktors, attiecībā uz kuru konkrētajam indivīdam bija vislielākais punktu skaits, t. i., vislielākais intervāls līdz 50. Tādēļ raksturotajam lielumam vajadzētu būt tam, kam ir vislielākā ietekme uz personas uzvedību - tas varētu būt zems, ja kāds no aprakstītajiem vienumiem iegūtu punktu skaitu 22, kas nozīmētu 28 punktus zem skalas vidusdaļas cipara 50.
  2. Stiprās un vājās puses. Nākamā sadaļa apraksta tipiskās stiprās puses. Tās tiek ģenerētas no sešpadsmit apakšfaktoriem, kuri saistās ar sešiem personības faktoriem. Tipisko vājo pušu sadaļas rezultātus, kas minēti tālāk, arī iegūst no sešpadsmit apakšfaktoriem. Katra stiprā puse un tai atbilstošā vājā puse tiek iegūta katram apakšfaktoram, kuram reģistrēts vai nu augsts, vai zems punktu skaits. Ja konkrētā pārbaudāmā iegūtais rezultāts ir apakšfaktora skalas vidusdaļā, tad šim apakšfaktoram tā vājo un stipro pušu sadaļā netiek izvirzīti nekādi apgalvojumi. Tādēļ, ja klientam ir daudz līdzsvarā esošu apakšfaktoru, attiecīgajā pārskatā parādīsies mazāks skaits stipro un vājo pušu.
  3. Norādes uz karjeru/karjeras implikācijas. Karjeras implikāciju sadaļu veido seši galvenie faktori, nevis apakšfaktori. Piemēroto karjeras jomu aprakstus nosaka faktoru vērtības skalas zemajā, vidus- vai augšdaļā.
  4. Dzīves būtiskie jautājumi. Dzīves būtisko jautājumu sadaļa ietver stresa dimensiju, kas ir izveidota tādēļ, lai klients apzinātos, karjeras maiņas process bieži vien nes sev līdzi stresu. Paragrāfus nosaka stresa faktoru vērtības skalas zemajā, vidus- vai augšdaļā. Parādu līmeņa un finanšu pārvaldības sadaļas sastāv no paragrāfiem, kas balstīti uz divu naudas faktoru vērtībām skalas zemajā, vidus- vai augšdaļā.
  5. Apkopojums. Personības sadaļas pēdējā daļa ir apkopojums. Katrs no sešiem galvenajiem faktoriem ir atzīmēts ar aizzīmi, kas norāda, vai iegūtie rezultāti atrodas skalas apakšējā, vidus- vai augšējā diapazonā, kā arī sniedz īsu katras dimensijas kopsavilkumu. Joslu diagrammā attēlotas dimensijas un faktiskie rezultāti. Kopsavilkuma mērķis ir sniegt īsu pārskatu par Personības sadaļu.
  6. Personības kopsavilkuma lapa. Kopsavilkuma lapā sniegts īss, kodolīgs pārskats par visu informāciju, kas iegūta Personības sadaļā. Tas ietver Faktorus, Apakšfaktorus un Nozīmīgos dzīves jautājumus.

Konstrukta ticamība: Konstrukta ticamības pierādījuma nodrošināšanai instruments tika korelēts ar Hogana (1986) personības izpētes aptauju un Kostas un Makreja (1985) Lielo piecnieku ("Big Five"), NEO-PI.

  1. Ekstraversijai ir izteikta saikne ar NEO-PI veikto ekstraversijas mērījumu r= .82, p < .0001) un Hogana sabiedriskuma un centienu/ambīcijas mērījumiem r= .52, p >< .0001) un r= .52, p >< .0001).>
  2. Apzinīgumam bija augsta korelācija ar NEO-PI veikto apzinīguma mērījumu r= .78, p < 0.0001) un vidēji augsta korelācija ar Hogana apdomības mērījumu r= .44, p >< 0.0001).>
  3. Līdzjūtībai bija ievērojami līdzīgs rādītājs ar NEO-PI "patīkamību"/izpratni r= .57, p < 0.0001) un Hogana pievilcības skalu r= .61, p < 0.0001).
  4. Riskantumam/dēkainumam bija vidēji augsta korelācija ar NEO-PI ekstraversiju r= .51, p < 0.0001) un Hogana centienu/ambīcijas skalu (N = .55, p < 0.0001).
  5. Ietekmei bija vidēji augsta korelācija ar NEO-PI ekstraversiju r= .33, p < 0.0001) un apzinīgumu r= .36, p < 0.0001). Turklāt skalai bija vidēji augsta korelācija ar Hogana centienu/ambīcijas skalu r= .54, p < 0.0001).
  6. Novatoriskumam bija vidēji augsta korelācija ar NEO-PI atvērtību r= .47, p < 0.0001) un ar Hogana intelekta skalu r= .55, p < 0.0001).
  7. Personības pārskata ekstraversijas, apzinīguma, riskantuma/dēkainuma, ietekmes un novatoriskuma skalu faktoru korelācijas ar Mārlova-Krauna (Marlowe-Crowne) sociālās vēlamības/piemērotības skalu bija nenozīmīgas diapazonā starp r = .05 un r = .19. Līdzjūtības r= -.32, p < 0.0001) un stresa r= .32, p < 0.0001) korelācijas bija nedaudz augstākas, bet joprojām akceptējamas un zemākas nekā korelācijas starp NEO-PI skalām un Hogana sociālās vēlamības/piemērotības skalu.
  8. Stresam bija ievērojami līdzīgs rādītājs ar NEO-PI neirotiskuma mērījumu r= .81, p < 0.0001) un Hogana korekcijas skalu ( r = .74, p >< 0.0001). >

Empīriski vērtētais derīgums: Klientu atbildes uz novērtējuma anketām, kas bija iekļautas saņemtajos ziņojumos par iegūto pieredzi, sniedza papildu apstiprinājumu vērtējuma noderīgumam.

  1. Personības novērtējuma faktoru precizitāte pašu klientu vērtējumā bija robežās no 92% līdz 96%, stipro pušu novērtējuma precizitāte bija 97%, vājo pušu novērtējuma precizitāte - 83%, savukārt kopējā pārskata lietderība tika novērtēta ar 96%. Zemāka subjektīvā vājo pušu precizitāte kļuva par iemeslu izmaiņām tekstā, pārveidojot apgalvojumus/paziņojumus tādējādi, lai tie būtu mazāk konfliktējoši.
  2. Personības novērtējuma faktoru precizitāte tuvu paziņu vērtējumā bija robežās no 87% līdz 93%, stipro pušu novērtējuma precizitāte bija 97% un vājo pušu novērtējuma precizitāte - 71%. Arī šajā gadījumā tekstā tika veiktas izmaiņas, pārveidojot apgalvojumus/paziņojumus tādējādi, lai tie būtu mazāk konfliktējoši.
  1. Iekšējās konsekvences Cronbach Alpha rādītāji bija robežās no 0.86 līdz 0.94 personības vispārējo faktoru skalā un no 0.76 līdz 0.92 personības apakšfaktoru skalā (n = 4463).
  2. Tests - atkārtots tests Ticamības vidējās korelācijas un diapazona rādītājs:
    Laika periods Personības vispārējie faktori Apakšfaktori
    1 nedēļa (n = 100) .91, .86 to .95
    3-6 nedēļas (n = 166) .87, .85 to .90 .83, .65 to .90
    6 mēneši (n = 75) .84, .81 to .86 .78, .60 to .87
    1 year (n = 50) .82, .80 to .86 .61, .58 to .87

II. TEHNISKĀ INFORMĀCIJA PAR Career Direct ® INTEREŠU, PRASMJU UN VĒRTĪBU SADAĻĀM

Pārskata Interešu, Prasmju un Vērtību sadaļas izvērtē Intereses (aktivitātes, mācību priekšmetus, profesijas), prasmes/spējas, dzīves vērtības un darba vērtības.

  1. Paraugs (N = 3,859), ko veido dažādu datu kopa, tika izmantots, lai pārskatītu un precizētu Interešu, Prasmju un Vērtību sadaļas, salīdzinot ar sākotnējo aptaujas formātu.
  2. Zināms skaits (N = 1,048) pieaugušo atbildēja uz jautājumiem Personības, Interešu, Prasmju un Vērtību sadaļā, kā arī piedalījās Stronga interešu izpētes aptaujā, lai izveidotu ticamības ainu salīdzinājumā ar Stronga interešu faktoriem. Šis paraugs tika izraudzīts, balstoties uz to, cik gandarīts un salīdzinoši veiksmīgs ir bijis indivīds tajā profesionālajā jomā, kurā viņš ir bijis vismaz trīs gadus.
  3. Jauniešu paraugu (N = 572) veidoja grupa, kuras locekļi bija 23 gadus veci vai jaunāki koledžas pirmā kursa studenti no 26 koledžām un universitātēm no visiem valsts reģioniem.
  4. 1997. gadā interešu, prasmju un vērtību sadaļas tika tālāk precizētas uz klientu parauga bāzes, ko veidoja 3841 pieaugušais un 2540 jaunieši. Atkal tika izmantotas vienumu un dimensiju līmeņa analīzes, lai izslēgtu vienumus, kuri dublējās vai nebija homogēni salīdzinājumā ar citiem faktora vienumiem. Turklāt šie lielā izmēra paraugi deva iespēju izpētīt dzimuma un vecuma atšķirības Interešu, Prasmju un Vērtību sadaļas faktoru struktūrā. Lai iegūtu visām grupām identiskus faktorus, tika izslēgti vienumi, kuri neuzrādīja stabilitāti dzimuma vai vecuma šķērsgriezumā. Pamatojoties uz racionālu pieeju un jaunu datu vākšanas nepieciešamību, kā arī turpmāku atkārtotu faktoru uzbūves analīzi, tika pierakstīti jauni vienumi, kurus pievienoja sarakstam. Tika izdrukāts pārskatīts saraksts un uzrakstīta jauna datorprogramma (ISVI4), kura ietvēra: (1) pārskata atjaunināšanu, iekļaujot paplašinātu atsauksmju daļu, (2) Windows 95 formātu un datu bāzes atjaunināšanu no MSAccess2.0 uz MSAccess97 un (3) jaunu datu vienumu vākšanu.
  5. 1998. gadā 8870 Career Direct klientu parauga grupa tika izlases veidā izraudzīta no ISVI4 klientu datu bāzes (1997. g. pārskatīšana). Tika izveidoti atsevišķi pieaugušo un jauniešu grupu paraugi, izraugoties vienādu viena un tā paša dzimuma pārstāvju skaitu katrā vecuma grupā. Katras kategorijas vienumi tika atkārtoti analizēti, izmantojot faktoru un vienumu analīzes paņēmienus. Balstoties uz šīm analīzēm, tika pieņemts lēmums pārskatīt un/vai pārsaukt vairākas aktivitāšu, profesiju, vispārējo interešu un prasmju grupas un iekļaut šīs izmaiņas nākamajā vērtējuma pārskatīšanā (ISVI5). Vairākos faktoros tika iekļauti jaunie vienumi, kurus pievienoja 1997. gadā, tādējādi pastiprinot un uzlabojot šo faktoru uzbūvi.
  6. 1999. gadā tika ieviesta CareerDirect CD-ROM versija, kurā bija iekļautas izmaiņas faktoros, par kurām tika nolemts, izstrādājot ISVI5 novērtējuma ISVI daļas piekto versiju, kā aprakstīts 5. punktā iepriekš. CD-ROM versija ievērojami izmainīja pārskata formātu, pirmo reizi apvienojot vienā pārskatā personības un interešu, prasmju un vērtību sadaļas.
  1. Aktivitāšu sadaļa sastāv no 192 frāzēm, izglītojošo priekšmetu sadaļa sastāv no 18 laukumiem/apjomiem un profesiju sadaļa sastāv no 116 amatu nosaukumiem. Šīs sadaļas tiek pašnovērtētas, izmantojot skalu robežās no "pilnībā nepiekrītu" līdz "pilnībā piekrītu".
  2. Prasmju sadaļa sastāv no 74 frāzēm, kas tiek pašnovērtētas, izmantojot skalu robežās no "šādas prasmes nav" līdz "ļoti laba prasme". Darba vides (12 vienumi), cerību (piepildīšanās iespēju) (8 vienumi) un dzīves vērtību (9 vienumi) sadaļām tiek noteikta prioritāte un tās tiek sagrupētas atbilstoši rangam.
  1. Neapstrādātos rezultātus katram no faktoriem (36 aktivitātes, 22 profesijas, 18 mācību priekšmeti, 14 prasmes un 21 vispārējo interešu grupa) veido to skaitlisko atbilžu summa, kas reģistrētas katram faktora vienumam. Piemēram, ja uz piecu vārdu faktoru visas atbildes ir "5" (pilnībā piekrītu), tad tā neapstrādātais rezultāts ir 25; ja visas atbildes ir "1" (pilnībā nepiekrītu) - neapstrādātais rezultāts ir 5.
  2. Katra faktora vidējos rezultātus iegūst, neapstrādāto rezultātu izdalot ar vienumu skaitu faktorā. Tādējādi iegūstam vidējo atbildi katram vienumam, kas tālāk tiek projicēta uz 20-80 skalas, ar šādām punktu vērtībām: 1 = 20, 3 = 50 un 5 = 80.
  3. Rezultātu projicēšana uz 20-80 skalas nodrošina, ka visu faktoru rezultāti tiek izvietoti vienā un tajā pašā atskaites sistēmā, un tādējādi tos var pēc vajadzības salīdzināt vai pretnostatīt vienu otram.
  1. Izmantojot rezultātu skalu ar robežām no 20 līdz 80, zemākais iespējamais rezultāts ir 20 un 80 - augstākais. 50 norāda uz vidēju faktora vērtību, aprēķinot no trim vienumiem.
  2. Pārskatā ir noteikti atdalošie robežpunkti zemajām un augstajām vērtībām, attiecīgi 44 un 56.
  3. Par zemiem uzskata rezultātus ar vērtību 44 vai zemāk, skalas vidusdaļa aptver no 45 līdz 55, un augsti rezultāti - 56 un vairāk.
  1. Lai pārbaudītu vispārējo interešu faktoru ticamību, tika izmantota Stronga interešu izpētes aptauja. Vienkāršas korelācijas starp atbilstošiem faktoriem visas bija ar ievērojamām pozitīvām vērtībām.
  2. Pamatojoties uz klientu atbildēm uz novērtēšanas aptaujām, kas bija iekļautas saņemtajos atbilžu pārskatos, tika veiktas ticamības novērtēšanas analīzes.
    1. Interešu, prasmju un vērtību sadaļas
      1. Rezultātu precizitāte interešu jomā - 90%.
      2. Rezultātu precizitāte prasmju jomā - 87%.
      3. Vertību sadaļu ietekme uz rezultātu: darba vide - 91%, darba rezultāts - 89% un dzīves vērtības - 99%.

    (Piezīme: vairums no šiem klientiem iegādājās novērtējumu un saņēma pirmo versiju 616 no 676). 1997. gada februārī tika veikta liela apjoma pārskatīšana, kuras rezultātā atbilžu skaits būtiski samazinājās. Pamatojoties uz iegūto atgriezenisko vērtējumu un tālāku datu analīzi, ar 1997. gada 1. augustu tika ieviesta vēl viena nozīmīga pārskatīšana.

  3. Ticamības izpēte::
    1. Tika izskaitļotas vienkāršas korelācijas starp Career Direct profesiju faktoriem un Stronga interešu izpētes aptaujas lielumiem. Pabeigtā tabula ietvēra 240 Stronga interešu izpētes aptaujas skalas un Career Direct profesiju faktoru skalas. Apakškopa tabulai ar korelācijām (r) virs 0.30 (plus vai mīnus) starp Stronga-Holanda (RIASEC) skalām un Career Direct ir šāda (N = 1002, normatīvs paraugs no strādājošiem pieaugušajiem, 1995):
      Career Direct Profesiju skala Stronga praktiskais Stronga izzinošais Stronga mākslinieciskais Stronga sociālais Stronga uzņēmīgais Stronga konvencionālais
      Prasmīgs tehniskās jomās 0.87 0.47        
      Profesionāls            
      Aktivitātes brīvā dabā 0.66 0.37        
      Netehnisks 0.48          
      Dēkainība 0.64 0.46        
      Mode     0.56      
      Pakalpojumi           0.45
      Zinātne   0.51 0.79      
      Izpildītājmākslinieki       0.65 0.38  
      Rakstnieki / Mākslinieki   0.32 0.78 0.53    
      Pārvaldība / Menedžments       0.44 0.77 0.50
      Drošība 0.35          
      Jurisprudence / Politika   0.35   0.42 0.48  
      Padomdošana / Izglītība   0.36 0.36 0.75 0.35  
      Dzīvnieku kopšana 0.34 0.35        
      Medicīna   0.44   0.36    
      Finanses   0.42       0.72
      Ārzemju dienests / Valodas   0.33 0.50 0.44 0.33  
      Vadītāji /Šoferi 0.48          
      Atlēti / Sportisti 0.31     0.36    

      1. piezīme: p < 0.001 >

      2. piezīme: Profesiju faktoru sastāvs/struktūra ir nedaudz izmainījusies, ņemot vērā to, ka periodā no 1995. līdz 1999. gadam ir veikta vienumu korekcija.

    2. Dati no strādājošu pieaugušo normatīvā parauga (N = 1002), 1995, tika izmantoti multiplās regresijas analīzēs, lai prognozētu Stronga individuālo profesiju skalas (kopskaitā 105 skalas, vīriešiem un sievietēm), ņemot vērā Career Direct vispārējo interešu faktoru rezultātus (21), personības faktorus (līdzjūtība un ekstraversija) un personības apakšfaktorus (10) no atlikušajiem četriem faktoriem. Koriģētā R kvadrātā (noteikšanas koeficienta) statistiskā vērtība, kas attēlo iegūto novirzes lielumu no summārā skaitļa (1.00), bija robežās no 0.52 (manuālās terapijas ārsts) līdz 0.83 (datorprogrammētājs) vīriešiem un no 0.54 (bibliotekārs) līdz 0.86 (veterinārārsts) sievietēm. Rēķinot no kopējā apjoma, 59% no 105 vīriešu kārtas skalu vienādojumiem koriģētā R kvadrātā (noteikšanas koeficienta) vērtība bija 0.70 vai lielāka, savukārt 71% no 105 sieviešu kārtas skalu vienādojumiem koriģētā R kvadrātā (noteikšanas koeficienta) vērtība bija 0.70 vai lielāka. Tas norāda, ka Career Direct interešu un personības faktoru kombinācija izskaidro ievērojamu noviržu apjomu uz Stronga profesiju skalām.
    3. Doktora disertācija "Karjeras profilu izmantošana dažādu profesiju diferencēšanā un gandarījuma par darbu paredzēšanā" ("Using Career Profiles to Differentiate Between Occupations and Predict Job Satisfaction"), 1998, autore Čerila Tota, Ph.D., IBM Global Systems. Dr. Tota izmantoja iegūtos datus no Career Direct strādājošu pieaugušo normatīvā parauga, lai pētītu personas saderību ar konkrēto darbu profesiju grupās un grupās ar diferencētu profesionālo darbību.

      Pētījumā tika konstatēts, ka personības iezīmju, profesionālo interešu un prasmju (iemaņu) modeļi ietekmē to, kāpēc tiek dota priekšroka konkrētu profesiju izvēlē, kā aprakstīts Holanda profesiju tipoloģijā. Deskriptīvā diskriminanta analīze apvienoja četrus personības, interešu, prasmju un darba vērtību domēnus vienā analīzē, lai pārbaudītu, cik liela nozīme ir visiem šiem četriem aspektiem kopā, nosakot katra indivīda izvēles motivāciju attiecībā uz dažādām profesijām. Rezultāti parādīja, ka profesionālajām interesēm, personības raksturiezīmēm un prasmju kopumam ir nozīmīga loma profesionālo vēlmju identificēšanā, un šie faktori jāiekļauj novērtējuma procesā, lai palīdzētu veikt pareizo profesijas izvēli. Šis bija pirmais pētījums, kurā tika izvērtēta iespēja paredzēt profesijas izvēli, izmantojot daudzkārtīgus vienlaicīgus neatkarīgos mainīgos (prediktorus).

      Daudzkārtīga regresijas analīze tika izmantota, lai izpētītu, vai tie mainīgie, kas ir atšķirīgi dažādām profesijām, arī veicina gandarījuma par darbu pieaugumu, ņemot vērā datus par apmierinājumu/gandarījumu, ko ieguva vienlaicīgi ar Career Direct normatīvajiem datiem. Rezultāti parādīja, ka darba vērtības ievērojami veicināja iegūto gandarījumu par darbu, kaut arī neatstāja ietekmi uz profesionālo diferenciāciju.

      Šajā visaptverošajā pētījumā, apstrādājot datus, ko ieguva, aptaujājot pieaugušus strādājošos, tika secināts, ka, lai palielinātu varbūtību izdarīt apmierinošu karjeras izvēli un noskaidrotu stabilus karjeras virzības ceļus, ir nepieciešams aptvert visus četrus domēnus - profesionālās intereses, personības raksturlielumus, prasmes/spējas un darba vērtības.

      Šis pētījums tiek gatavots iesniegšanai ietekmīgā publikācijā profesionālapskates nolūkā.

Iekšējā konsekvence

  1. Aktivitātes sastāv no 36 aktivitāšu klasteriem ar iekšējo konsekvenci (Cronbach Alpha) robežās no 0.78 līdz 0.93.
  2. Profesijas sastāv no 22 profesiju klasteriem ar iekšējo konsekvenci (Cronbach Alpha) robežās no 0.76 līdz 0.90.
  3. Prasmes sastāv no 14 prasmju klasteriem ar iekšējo konsekvenci (Cronbach Alpha) robežās no 0.70 līdz 0.90. Aktivitāšu, profesiju un mācību priekšmetu faktori tika sagrupēti 21 vispārējo interešu klasterī ar iekšējo konsekvenci (Cronbach Alpha) robežās no 0.82 līdz 0.93.

Tests - atkārtots tests

  1. Viens mēnesis

    Vidējais vispārējo interešu korelācijas koeficients starp pirmo un otro mēģinājumu bija 0.88, kur koeficientu vērtību diapazons bija no 0.81 (adjektīvam "starptautisks") līdz 0.93 (adjektīvam "mehānisks"). Šīs vērtības norāda, ka vispārējo interešu faktori saglabā stabilitāti ilgākā laika periodā. Līdzīga situācija ir ar uzticamības koeficientiem tiem komponentiem, kas veido vispārējo interešu faktorus (aktivitātes, profesijas un mācību priekšmeti). 36 aktivitāšu faktoriem uzticamības koeficienti bija robežās no 0.83 (klientu apkalpošana) līdz 0.94 (atlētika), ar vidējo rādītāju 0.88. Uzticamības koeficienti 22 profesiju faktoriem bija diapazonā no 0.80 (valodas) līdz 0.91 (nosliece uz riskantumu/pārdrošību), vidējā korelācija 0.88. Savukārt 18 mācību priekšmetiem vidējā iegūtā vērtība bija 0.79, bet diapazons sniedzās no 0.69 līdz 0.88. Vidējā korelācija 14 prasmju faktoriem bija 0.88 ar diapazonu no 0.84 (pārvaldīšana) līdz 0.94 (muzikālās prasmes)

  2. Seši mēneši

    Vidējais korelācijas koeficients vispārējo interešu skalā starp pirmo un otro mēģinājumu bija 0.87, robežās no 0.79 (gan Starptautiskā joma, gan Reliģija) līdz 0.93 (nosliece uz riskantumu/pārdrošību). Šīs vērtības ir līdzīgas tām, kas tika iegūtas pirmajā testa - atkārtota testa pētījumā, un ir indikācija tam, ka faktori uzrāda ļoti augstu stabilitāti ilgākā laika periodā. Vidējās korelācijas aktivitāšu, profesiju un mācību priekšmentu faktoriem, ko ieguva sešu mēnešu atkartotā pētījumā, bija tuvas tām, ko ieguva pētījumā ar daudz īsāku atkārtojuma intervālu. Vidējā aktivitāšu faktoru korelācija bija 0.83, robežās no 0.72 līdz 0.93. No profesiju faktoriem iegūtā vidējā korelācija bija 0.85, robežās no 0.74 līdz 0.95. Vidējā korelācija 14 prasmju faktoriem bija 0.86, diapazonā no 0.83 (darbība starpkultūru vidē) līdz 0.92 (mehāniskās prasmes).

  3. Viens gads

    Vidējais korelācijas koeficients vispārējo interešu skalās starp pirmo un otro mēģinājumu bija 0.86, robežās no 0.68 (Reliģija) līdz 0.92 (Tehnoloģijas, Datorzinātņu/Finanšu un Drošības faktoriem). Vērtības ir līdzīgas tām, kas tika iegūtas divos testa - atkārtota testa pētījumos ar īsāku intervālu, un otrajā sešu mēnešu periodā korelācijas vērtība samazinājās tikai par vienu simto daļu. Arī vidējās korelācijas vērtības aktivitāšu, profesiju un mācību priekšmetu faktoriem, kas tika iegūtas atkārtotā pētījumā pēc viena gada, bija līdzīgas pētījumā ar daudz īsāku atkārtojuma intervālu iegūtajām. Aktivitāšu faktoru vidējā korelācija bija 0.82, robežās no 0.60 līdz 0.91. Profesiju faktoriem iegūtā vidējā korelācija bija 0.82, robežās no 0.74 līdz 0.96. Vidējā korelācija 14 prasmju faktoriem bija 0.81 ar diapazonu no 0.71 (organizatoriskās prasmes) līdz 0.87 (mehāniskās prasmes). Korelācijas vērtības, kas tika iegūtas viena gada laikā, atkal apstiprina ļoti noturīgu stabilitātes pakāpi ilgākā laika intervālā.

Crown Karjeras resursu pētniecības un attīstības komanda

(Iepriekšējais nosaukums: Life Pathways)

BETE NOUBLA (BETTE NOBLE) Vecākā pētniecības un attīstības speciāliste, Mg. sc. Rūpnieciskajā un organizāciju psiholoģijā, Bc. sc. Matemātikā un psiholoģijā, Dr. psych., kursa darbs Lietišķajā psiholoģijā un uzņēmējdarbības vadībā. divdesmit divu gadu pieredze padomdošanā/menedžmentā un desmit gadu pieredze psihometriskajā izpētē un karjeras izvērtēšanas materiālu attīstībā.

GĀRNETS STOUKSS (GARNETT STOKES) Vecākais pētniecības un attīstības speciālists. Mg. sc. Rūpnieciskajā un organizāciju psiholoģijā, Bc. sc. Matemātikā un psiholoģijā. Dr. psych. kursa darbs Lietišķajā psiholoģijā un uzņēmējdarbības vadībā. Divdesmit divu gadu konsultanta/menedžera pieredze un desmit gadu pieredze psihometrikas pētniecībā un karjeras virzības instrumentu attīstībā.

DEIVS FRAKESS (DAVE FRAKES) Bijušais Crown Karjeras resursu menedžeris. Mg. sc. hum. Komunikāciju zinātnē, Bc. sc. hum. Klasiskajās zinātnēs. Divdesmit viena gada pieredze valdības personālsastāva administrācijā, pārvaldē un apmācībā. Bijušais karjeras konsultants. Sešu gadu pieredze karjeras konsultēšanas tīkla un karjeras virzības instrumentu attīstībā. Koledžas pasniedzējs Komunikāciju zinātnē un tehnoloģijā.

BRIDŽITA BOILA (BRIDGET BOYLE) Bijusī zinātniskās pētniecības līdzstrādniece. Dr. psych. Rūpnieciskajā un organizāciju psiholoģijā, Bc. sc. Psiholoģijā, kursa darbs Personāla izraudzīšanā un komplektēšanā, psihometrikā un pētniecības metodoloģijā. Pētnieks-analītiķis nacionālajā profesiju arhīva sistēmā.

LĪ ELISS (LEE ELLIS) Bijušais Life Pathways vadītājs. Mg. sc. Padomdošanā un cilvēkresursu attīstībā, Bc. sc. hum. Vēsturē. Septiņpadsmit gadu pieredze kā koledžas studentu un pieaugušo karjeras virzības konsultantam. Līdzautors trim grāmatām par karjeras plānošanu un autors grāmatai par komandu veidošanu. Deviņu gadu pieredze psihometrikas pētniecībā un karjeras virzības izvērtējuma materiālu izstrādē.

DŽEKS GIBSS (JACK GIBBS) Bijušais Life Pathways viceprezidents. Bc. BA Pārdošanas zinātnē. Reklāmspeciālista kvalifikācija, kā arī viceprezidents un kontu menedžeris valsts mēroga personāla atlases firmā. Bijušais valdes loceklis vairākās valsts mēroga bezpeļņas organizācijās. Četru gadu pieredze karjeras virzības instrumentu CD-ROM izveidošanā, kā arī jaunatnes aptaujas vadīšanā.

ŠERILA TOTA (CHERYL TOTH) Bijusī Testu materiālu attīstības konsultante. Dr. psych. Lietišķajā psiholoģijā. Mg. sc. hum. Rūpnieciskajā un organizāciju psiholoģijā, Bc. sc. hum. Psiholoģijā. Izpildītājmākslas konsultants lielā starptautiskā uzņēmumā.